В торжественной церемонии смены командира принял участие командир Латвийских морских сил морской капитан Каспарс Зелчс, командир Литовских морских сил морской капитан Гиедриус Пременецкас, представители морских сил обоих стран.

В данный момент деятельность BALTRON организует и обеспечивает Латвийские и Литовские морские силы. В свою очередь Эстонские морские силы с 2014 года только участвуют в учениях и в проектах сотрудничества в области обучения и обмена опытом.

Церемония смены командира BALTRON проводится один раз в год и эту должность в порядке ротации занимает один из офицеров Литовских или Латвийских морских сил.

BALTRON является одним из наиболее долгосрочных проектов Балтийских стран, который реализуется с августа 1998 года. Целью этого формата сотрудничества является обеспечение постоянной возможности реагирования на море в мирное время и в условиях кризиса. Первым командиром BALTRON был морской капитан Латвийских морских сил Илмарс Лешинскис.

Информация и фото по материалам mil.lv

В церемонии участвовал командир Латвийских морских сил морской капитан Каспарс Зелчс, командир Литовских морских сил морской капитан Гиедриус Пременецкас (Giedrius Premeneckas), а также представители Латвийских и Литовских морских сил.

В рамках проекта BALTRON создана учебная база морских сил Балтийских стран, в которую входят несколько структурных единиц, большая часть которых (Противоминная школа, Центра ремонта противоминного оборудования, Учебный центр водолазов и Оружейная мастерская) находятся в Латвии, а остальные в Литве.

В данный момент деятельность в раках эскадры BALTRON продолжают Латвия и Литва. Эстония участвует во всех других проектах сотрудничества, связанных с учениями, образованием, обменом опытом, а к эскадре (с 2014-го года) присоединяется по надобности (например, во время учений).

Эскадра BALTRON является одним из наиболее долгосрочных проектов сотрудничества Балтийских стран, который реализуется с августа 1998-го года. Морская эскадру Балийских стран была создана с целью обеспечения постоянного быстрого реагирования в море в мирное время и в случае кризисы. Первым командиром эскадры стал латвийский морской капитан Илмарс Лешинскис.

Смена командира BALTRON осуществляется один раз в год. В прядке ротации этот пост занимает представитель морских сил одной их Балтийских стран.

Информация и фото по материалам mil.lv

В учениях будут участвовать корабли Морских сил Национальных вооружённых сил: корабль штаба и снабжения A-90 “Varonis”, минный тральщик M-06 “Tālivaldis”, патрульные корабли P-07 “Viesīte” и P-06 “Cēsis”, и корабли Литовских морских сил: патрульный P11 “Žemaitis” и минный тральщик M53 “Skalvis”. В этом году в учениях примет участие также минный тральщик M314 “Sakala” Эстонских морских сил.

Целью учений является развитие военного сотрудничества морских сил Балтийских стран, улучшая сплочённость эскадры, способствуя сотрудничеству стран в выполнении минно-поисковых операций, планируя и руководя учениями на уровне эскадры.

В свою очередь с 8-го по 14-е августа в порту Тойлы в Эстонии будут проходить ежегодные учения команд водолазов морских сил Балтийских стран “Eodex 2020”. Целью учений является совершенствование навыков сапёрных подразделений по нейтрализацию невзорвавшихся боеприпасов в морской среде.

Первые учения команд водолазов “Eodex” были организованы в 2014-ом году. Учения каждый год в порядке ротации проводит одна из Балтийских стран.

BALTRON был создан в августе 2018-го года, чтобы обеспечить постоянные возможности быстрого реагирования в море в мирное время и в ситуации кризиса. Первым командиром эскадры стал морской капитан Илмарс Лешинскис.

Балтийские страны корабли в состав BALTRON делегируют в порядке ротации на 12 месяцев, создавая подразделение из двух минных тральщиков и корабля штаба и снабжения. Корабли эскадры участвуют в операция по разминированию моря и в военных учениях, улучшая безопасность мореходства в Балтийском море, а также в поисково-спасательных работах.

Информация и фото по материалам mil.lv

Viens no šiem virsniekiem bija Ilmārs Lešinskis, tolaik 2. ranga kapteinis, talantīgs organizators, prasmīgs vadītājs, kas lieliski pārzināja jūrniecības jomu un vietējos apstākļus.

Mūsu žurnāls sekoja Latvijas militārās flotes atjaunošanas procesam no pirmās dienas. Tika publicētas vairākas reportāžas un raksti. Lešinskis man vairākkārt pārmeta, ka es krieviski nepareizi rakstu viņa uzvārdu. Piedod, Ilmār, tagad visi un vienmēr zinās, kā pareizi jāraksta – ИЛМАРС ЛЕШИНСКИС.

2008. gadā žurnāls BALTFORT publicēja eskadras BALTROS 10-gadei veltītu rakstu sēriju, tostarp arī interviju ar Ilmāru Lešinski “Kā sākās BALTRON”. Raksts publicēts 2008. gada marta numurā (Nr.2). Jāteic, ka šis žurnāla numurs ir kļuvis par lielu retumu un atrodams tikai vienā eksemplārā autora arhīvā, elektroniskās versijas nav.

BALTRON pirmais komandieris

BALTRON veidošanas sākotne nesaraujami saistīta ar Latvijas Jūras spēku 1. ranga kapteiņa Ilmāra Lešinska vārdu. Viņš bija šīs vienības pirmais komandieris. Patlaban 1. ranga kapteinis Lešinskis ir rezerves virsnieks. Viņš vada Latvijas Jūras akadēmijas Jūras spēku nodaļu. Žurnāls BF tikās ar kapteini Lešinski, lai aprunātos par eskadras veidošanas pirmajiem soļiem.     

Kā radās eskadras BALTRON izveidošanas ideja?

Šeit būtu jāatzīmē šādi galvenie momenti. Pirmais būtu tāds – 1992. gadā līdz ar krievu robežsardzes karaspēka aiziešanu aktualizējās jautājums, kādā veidā tiks realizēta to ūdeņu jurisdikcija, kas ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriālie ūdeņi un ekonomiskā zona. Tolaik iezīmējās tāda zona, ko nekontrolēja neviens spēks. Šī problēma bija kopēja visām trim valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Vispirms bija jānodibina kontrole pār šīm ūdeņiem. Tā bija jānodrošina vai nu jūras spēkiem, vai krasta apsardzei. Latvijas flotei bija izvirzīts pamatmērķis – pārņemt savā kontrolē jūras robežu un ekonomisko zonu.

Otrs moments – nelegālā migrācija. Jaunās robežas tolaik kontrolēja nepilnīgi. Un, piemēram, bēgļi no Afganistānas vai Irānas varēja pārvietoties cauri Krievijai, piemēram, uz Zviedriju. Tas bija tiešais ceļš cauri Latvijai.

Vēl viens moments. Uzradās problēma ar zvejnieku izceltajām mīnām. Piemēram, zvejnieki izcēla mīnu. Ko tālāk darīt? Izmest to pāri bortam vai vest uz ostu? Vest mīnu uz ostu ir bīstami. Savukārt dienesta, kas nodarbotos ar šo problēmu, nebija. Tāpēc aktualizējās jautājums par nepieciešamību izveidot pretmīnu spēkus.

1995. gadā mēs organizējām pirmās kopējās mācības. Tās bija mācības Amber Sea, kurās piedalījās jūrnieki no Latvijas, Lietuves un Igaunijas. Šo mācību laikā radās virkne problēmu, jo mums nebija kopējo procedūru – mēs nesapratām viens otru. Tad arī radās ideja par kopējās struktūras veidošanu. Jo izveidot pretmīnu spēkus, kas būtu spējīgi uzturēt savas valsts ūdeņus pietiekamā drošībā, katra atsevišķa valsts ar tolaik budžetā pieejamiem naudas līdzekļiem nebija spējīga. Kļuva skaidrs, ka jādarbojas kopīgi. Tāpēc arī tika organizētas mācības Amber Sea. Mācību laikā mēs sapratām, ka atsevišķi attīstīties nedrīkst, problēmas ir jārisina kopīgi, citādi nekas nesanāks. Bija jāveido pretmīnu spēki. Viena valsts izveidot pilnvērtīgus pretmīnu spēkus nespēja. Tolaik mēs jau saņēmām pirmos pretmīnu kuģus, kas savulaik atradās VDR militārās flotes sastāvā.

Mācību laikā mēs konstatējām savu nespēju veikt saskaņotas darbības. Lai gan no sākuma viss gāja labi – kuģi atnāca uz Liepāju, notika kopīga turpmāko darbību apspriešana, un kuģi devās uz Rīgu. Mācības norisinājās Rīgas līcī, un tad mums “pazuda” igauņi. Mēs devāmies uz Tallinu, kur viņus arī atradām, un tad devāmies uz Helsinkiem.

Analizējos šīs mācības mēs vienojamies, ka ir jāveido kaut kāda kopējā vienība, kuras ietvaros kuģu komandieri varētu trenēties. Kāpēc tas bija nepieciešams? Problēmas būtība ir tāda, ka, ja gadās tralēt mīnas, tad nedrīkst tralēt ar vienu kuģi. Tas ir riskanti. Jo, ja ar šo kuģi kaut kas atgadīsies, blakus neviena nebūs. Katrai atsevišķai valstij pastāvīgi uzturēt grupu no 2-3 kuģiem bija nereāli. Uzturēt šādu grupu trijām valstīm – tas jau reālāk. Tā arī radās BALTRON izveidošanas ideja.

Pastāstiet, lūdzu, par pirmajiem pasākumiem, organizējot BALTRON, un par tās darbības sākumu.

Pirmā apspriede, kad bija paziņots par nepieciešamību oficiālā līmenī veidot BALTRON, notika Viļņā 1996. gadā. Par šīs idejas galveno virzītājspēku, “lokomotīvi”, kļuva lietuviešu admirālis Raimundas Baltuška. Viņš arī organizēja šo konferenci. Tajā piedalījās pārstāvji no daudzām Baltijas jūras reģiona valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas.

Sākotnēji bija domāts, ka palīdzību mēs saņemsim no Norvēģijas, jo Skandināvijas valstis ļoti daudz palīdzēja Baltijas valstīm pirmajos to tapšanas gados. Tomēr tieši tolaik norvēģiem situācija ar pretmīnu spēkiem nebija tā labākā. Viņu jūras spēku sastāvā bija veci pretmīnu kuģi, kas tika uzbūvēti vēl kara laikā vai pēckara periodā. Jaunu kuģu norvēģiem nebija, un viņi paši bija nodarbināti ar šīs problēmas risināšanu.

Mums jau bija pretmīnu kuģi no Vācijas. Es zināju, ka vāciešiem vēl palikuši analoģiski kuģi un rezerves daļas tiem arī bija. Tāpēc radās doma, ka Vācija varētu uzņemties līdera lomu palīdzības sniegšanā mums. Tā arī notika. Kad šis jautājums bija atrisināts, radās cits jautājums – par pretmīnu kuģu eskadras BALTRON reālo izveidi.

Pirms sākt veidot BALTRON, 1996. gadā bija panākta vienošanās par tās izveidi. 1997. gadā tika izveidots štābs. Pirmais štāba priekšnieks bija lietuviešu kapteinis Eduards Karlunas. Štābs sāka darboties Tallinā.

Jau tad aktualizējās jautājums par BALTRON komandiera izvēli.  Un tad kapteinis Zeibots un admirālis Baltuška uzstāja, lai es tiktu iecelts par eskadras komandieri.  1997. gadā es ierados Tallinā. Līdz 1998. gada jūnijam-jūlijam bija izstrādāti visi dokumenti, un 1998. gadā BALTRON bija izveidots.

Kā triju Baltijas valstu vadība uzņēma jūrnieku iniciatīvu?

Viss gāja labi, jo tieši tolaik tika attīstīti tādi projekti kā BALTNET (kopējā gaisa telpas novērošanas sistēma), BALTBAT (sauszemes spēku kopējā struktūra). Toreiz arī bija nolemts, ka katra valsts uzņemas atbildību par kādu struktūru: Latvija par BALTBAT, Lietuva – BALTNET, Igaunija – BALTRON.

Nosaukums «BALTRON» – tā bija admirāļa Baltuškas ideja. Vārdu veido divas daļas: BALT ( “Baltic” – Baltijas) un «ron» (vārda «squadron» – eskadra pēdējā daļa), tātad “Baltijas eskadra”. Visu triju Baltijas valstu vadība pozitīvi uzņēma BALTRON ideju.

Vienīgi jāpiebilst, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jūrniekus satrauca tas, ka eskadras štābam bija jāatrodas Tallinā – aizsalstošā ostā, kur kuģošana ziemā nav iespējama. Tomēr izšķiroši bija politiskie iemesli: BALTRON atrodas Igaunijas pārziņā.

Vārdu sakot, BALTRON bija organizēts 1998. gadā. Tad notika arī kuģi pirmā iziešana jūrā. Sākums nebija viegls, bija savas problēmas. Bet bez problēmām jau nekas nenotiek. Praktiski viena gada laikā vienība bija “nostādīta uz kājām”.

Es uzskatu, ka šobrīd tā ir viena no labākajām Baltijas valstu kopējām vienībām.

Pastāstiet, lūdzu, par mācībām, kurās piedalījās BALTRON.

Galvenās mācības bija Amber Sea. Vēlāk eskadra piedalījās mācībās US Baltops (tagad šīs mācības tiek sauktas vienkārši Baltops). BALTRON piedalījās arī mācībās MCMOP kopā ar Zviedrijas floti. Tomēr pēc Latvijas iestāšanās NATO BALTRON pārtrauca dalību šajās mācībās, jo Zviedrija nav NATO dalībvalsts un ir atšķirības aprēķinu veikšanas kārtībā un taktiskajās procedūrās.

Daži vārdi par BALTRON vadību.

Sākumā bija domstarpības par termiņu, kurā virsniekiem būtu jāatrodas komandieru amatos BALTRON struktūrā. Daži vadītāji vēlējās, lai BALTRON komandieris un štāba priekšnieks atrastos amatā divus gadus un pat vairāk.

Mēs, jūrnieki, uzskatījām, ka rotācijas jāveic pēc iespējas biežāk, lai iespējami lielāks virsnieku skaits varētu piedalīties BALTRON darbībā. Mūsu priekšlikums bija šāds: veikt BALTRON komandiera un štāba priekšnieka maiņu reizi gadā, komandiera maiņu veicot katru gadu jūnijā-jūlijā, štāba priekšnieka – janvārī-februārī. Tas bija nepieciešams, lai nodrošinātu pēctecību. Piemēram, man bija divi štāba priekšnieki.

Noslēgumā kapteinis Lešinskis teica: “Mēs tolaik neuzskatījām sevi par vēstures veidotājiem. Tam tikpat kā nepievērsa uzmanību. Tikai laika gaitā sāc izprast toreizējo notikumu nozīmi”.

Jurijs Melkonovs

Pēcvārds

Kopš raksts publicēts ir pagājuši 10 gadi. 2013. gadā mūžībā aizgāja BALTRON pirmais komandieris Ilmārs Lešinskis. Igaunija pārtrauca aktīvu dalību eskadrā. Tomēr BALTRON pastāv un ir gandrīz vienīgais Baltijas valstu kopīgās militārās vienības paraugs.

Šodien Baltijas valstu jūras spēkus komandē jauni virsnieki. Un, lai veidotu savu militāro karjeru, flotes virsnieka biogrāfijā jābūt ierakstam “komandēja BALTRON eskadru” vai “vadīja BALTRON eskadras štābu”.

Atceros, Ilmārs man ne reizi vien ir teicis: Ja esi kaut ko paveicis, un neviens par to nav uzrakstījis, vari uzskatīt, ka tu to neesi darījis!” Lūk, Ilmār, rakstu…

📷 Показать Все 5 фото

Учения проводятся с целью наработки способности эскадры действовать как в качестве единого подразделения и подготовки BALTRONа к международным учениям «NOCO 2015″, которые пройдут в Дании во второй половине сентября.

Учения будут состоять из двух фаз — береговой и морской. Во время береговой фазы персонал будет выполнять упражнения различного уровня в Учебном центра морских сил и на кораблях. В ходе морской фазы корабли будут нарабатывать навыки выполнения операций разминирования, а также патрулирования в Латвийских территориальных водах и выполнении морских элементов.

Балтийские страны делегируют свои корабли в состав BALTRONа в ротационном порядке на 6-12 месяцев, создавая подразделение из двух минных тральщиков и одного корабля штаба и снабжения. В данный момент задачи штаба эскадры выполняют латвийские и литовские офицеры. Корабли эскадры участвуют в операциях по разминированию моря и в военных учениях с целью укрепления безопасности территориальных вод, а также участвуют во поисково-спасательных операциях.

Одной из главных целей сотрудничества Балтийских стран является повышение профессионализма персонала, принимая участие в ежегодных минно-поисковых учениях и операциях, в том числе в операциях, которые проводят противоминные группы НАТО. Кроме того такое сотрудничество способствует развитию взаимосовместимости морских сил Балтийских стран.

В течение этого года корабли BALTRON будут участвовать в восьми учениях в Балтийском море, в ходе которых каждый год в Балтийском море нейтрализуют десятки мин, торпед и других взрывоопасных предметов, оставшихся со времён мировых войн.

Информация и фото по материалам пресс-службы Флотии Морских сил Латвии

Фото kariuomene.kam.lt

Во время учений участники курса штабных офицеров среднего уровня из Балтийских стран будут интегрированы в штабы различного уровня, где они будут выполнять практические задачи по планированию и выполнению морских операций. Подразделения будут нарабатывать навыки выполнения операций в условиях кризиса. BALTRON во время учений будет командовать группой сил, в которую войдут четыре корабля из Латвии, Эстонии и Литвы.

Всего в учениях «Baltic Fortress 2015″ будут участвовать 18 различных кораблей из Латвии, Литвы, Эстонии, Германии, Польши, Норвегии, Нидерландов и Великобритании. Латвию на учениях будут представлять корабль A-53 «Virsaitis» и патрульный корабль P-09 «Rēzekne».

В состав BALTRONа Балтийские страны делегируют корабли в порядке ротации на 6-12 месяцев, создавая подразделение из девяти минных тральщиков и корабля штаба и снабжения. В данный момент задачи штаба BALTRON выполняют латвийские и литовские офицеры.

Корабли эскадры участвуют в операциях по разминированию моря и в военных учениях с целью укрепления безопасности территориальных вод и экономической безопасности Балтийских стран, а также в поисково-спасательных работах. Одной из главных целей проекта сотрудничества Балтийских стран является повышение профессионализма команд кораблей, принимая участие в ежегодных учениях и операциях по писку мин, в том числе в операциях, которые проводит противоминная группа НАТО. Кроме того такое сотрудничество способствует взаимосовместимости морских сил Балтийских стран.

В течение этого года корабли BALTRON будут участвовать в восьми учениях в Балтийском море. Во время подобных учений в Балтийском море, нейтрализуются десятки мин, торпед и других взрывоопасных предметов, которые в основном остались со времён мировых войн.

Организацию учений каждый год в порядке ротации обеспечивает одна из Балтийских стран. В будущем году учения будет организовывать Латвийская Флотилия морских сил.

Информация и фото по материалам mil.lv